Cilvēks ir cilvēka vilks
Satura rādītājs
Cilvēks ir cilvēka vilks ir ļoti populāra frāze, kuras izcelsme nāk no Angļu filozofs Tomass Hobss .
Skatīt arī: Ko nozīmē sapņot par drēbēm?Cilvēka nozīme ir vilks cilvēks apraksta, ka cilvēks pats sev ir ļaunākais ienaidnieks Citiem vārdiem sakot, tas ir metaforisks teikums, kas norāda, ka cilvēks ir dzīvnieks, kurš spēj apdraudēt savu sugu.
Hobsa frāze ir atrodama autora slavenākajā grāmatā "Leviatāns" (1651), bet tās izcelsme ir romiešu dramaturga Plauta lugā, jo tā ir daļa no vienas no viņa lugām. Tulkojums latīņu valodā skan šādi homo homini lupus .
Skatīt arī: Ko nozīmē sapņot par ceļošanu?Hobsa "Leviatāns" pievēršas tam, kā pilsonisko mieru un sabiedrības vienotību var panākt tikai ar sabiedriskā līguma noslēgšanu, kas centralizē varu, kurai būs absolūta vara aizsargāt sabiedrību, radot mieru un līdz ar to civilizētu sabiedrību.
Kopumā Hobsa izteikumā tiek uzsvērta cilvēka destruktīvo spēju pret savējiem, proti, viņš parāda cilvēka kā savvaļas dzīvnieka pārtapšanu, kas spēj veikt barbarismus un nežēlības pret elementiem, kurus uzskata par savas sugas pārstāvjiem.
Tādējādi tiek saprasts, ka cilvēkam piemīt ne tikai ārkārtējs labā, bet arī ļaunā potenciāls, vēl jo vairāk konkrētos gadījumos, kad viņš tiecas īstenot savas intereses, nerūpējoties par citiem.
Tāpēc ir vienkārši saprast, ka frāze "mērķis attaisno līdzekļus" lieliski atbilst šādai attieksmei.
Frāzes "Cilvēks ir cilvēka vilks" skaidrojums
Frāzi "Cilvēks ir cilvēka vilks" var izskaidrot, kā to komentē autors, mēģinot salīdzināt cilvēku ar dzīvnieku un to uzvedību, ilustrējot, kāda, viņaprāt, ir cilvēku uzvedība kopumā.
Tomass Hobss uzskata, ka cilvēka individuālisms dabiskā stāvoklī liek viņam dzīvot strīdā ar citiem.
Tādējādi šī frāze izsaka šādu konfliktu starp cilvēkiem, parādot, ka no visiem draudiem, ar kuriem cilvēks var saskarties, vislielākais no tiem būs konfrontācija ar savu sugu, tas ir, ar citiem cilvēkiem.
Cilvēks pēc būtības būtu ekspluatators, kurš gūst peļņu no vājākiem, piesavinoties to, kas pieder citiem, nostādot sevi augstāk par citiem un nodrošinot savu individuālo labklājību, nevis domājot par kolektīvo.
Vētraināko izaicinājumu cilvēkam rada paši cilvēki, jo tieši viņi izprovocē cīņas un asiņainus karus, kā arī lielākoties bez sirdsapziņas pārmetumiem nogalina savus līdzcilvēkus.
Hobsa skatījumā, kas atspoguļots arī "Leviatānā", cilvēkiem ir jādzīvo kopā sabiedrībā, kurā ir noteiktas normas un noteikumi.
Grāmatā aprakstītie sociālie līgumi būtu būtiski cilvēces izdzīvošanai, jo nākotnē cilvēks nonāktu galējā barbarisma situācijā.
